José Carlos Schwarz

Husi Wikipédia, ensiklopédia livre

José Carlos Schwarz (Bisau, 6 Dezembru 1949 – Havana, 27 Maiu 1977) ne’e kantadór naran-boot tebetebes husi Giné-Bisau.

Situasaun sosiál no muzikál iha Giné iha otas ne'ebá[edita]

Iha buat oioin ne’ebé hanesan iha Giné-Bisau no iha Timór Lorosa’e. Giné mós rain ida be ki’ik, kiak, ho etnia barak no lian oioin, ho portugés mak nu’udar lia-ofisiál no lian ida seluk nu’udar lia-franka ne’ebé uza ba komunikasaun husi etnia ida ba etnia seluk. Iha-ne’ebá krioulu-Giné maka sai lia-franka no iha-ne’e mak tetun-prasa. Iha buat balu tan ne’ebé hanesan, iha ne’ebá mós uluk iha tempu koloniál iha mundu rua (no agora sei iha) ne’ebé lahanesan: mundu sidade-inan nian no mundu munisípiu sira-nian. Iha dékada 60 nia rohan, hahú tinan 70, iha Dili iha grupu muzikál oioin, hanesan Os Cinco do Oriente, Os Lordes, Os Académicos, ne’ebé toman toka liuliu múzika sira iha lia-inglés ka sira ne’ebé mai husi Brazíl no iha tempu ne’ebá ema barak mak gosta; iha Bisau, iha otas ne’ebá, iha grupu hirak ne’ebé atu hanesan, Pérolas Negras, Os Náuticos, Juventude 71, Académicos, Capa Negra, Voz da Guiné, Os Apaches, Sweet Fenda... José Carlos Schwarz hola parte iha grupu sira-ne’e balu, molok atu hahú, iha tinan 1971 nia laran, grupu ida naran Cobiana Djazz, hamutuk ho Aliu Bari, Mamadu Bá, Samakê, Ducko Castro Fernandes, nsst... José Carlos no nia grupu foun sei halo revolusaun iha múzika Guné nian. Primeiru, tanba sira hili atu soe lia-portugés no lia-inglés, no kanta iha lia-krioulu Giné nian, lian komunikasaun povu ki’ik nian, kona-ba asuntu hanesan krítika sosiál no polítika, depois tanba sira fila ba lisan, buka atu halo múzika moderna ne’ebé iha nia abut ba tradisaun muzikál Giné nian. Iha otas ne’ebé ema sira fó-valór de’it ba buat ke mai husi li’ur, no múzika kabuverdiana rasik ne’ebé sira toman rona kuaze só morna no koladera (sira dehan katak funaná, hanesan mós ritmu sira rain-na’in Giné nian, maka múzika aat ema-metan jentiu lasivilizadu sira-nian, buat folin-laek) Cobiana Djazz ne’e ba hasa’e fali jéneru muzikál hanesan ngumbé no badju di tina, ne’ebé to’o tempu ne’ebá sira ne’ebé mai husi família burgeza sira husi “prasa” hakribit loos. Ngumbé mosu iha subúrbius (bairru hirak be hale’u Bisau), hela-fatin ba ema barak ne’ebé mai husi munisípiu sira, iha dékada 30, 40 no 50 nia laran, iha taberna sira (fatin ba serbisu-na’in sira atu halibur no hemu, han no kanta halimar bainhira sira sai husi serbisu-fatin). Liutiha masakre ne’ebé autoridade koloniál sira halo ba serbisu-na’in hirak ne’ebé halo hela greve iha Namon Pindjigití, iha 1959, autoridade bandu taberna atu loke depoizde tuku hitu, ba serbisu-na’in sira atu labele halibur iha-ne’ebá , no ida-ne’e kuaze halo ngumbé lakon. Importante tebetebes ba dezenvolvimentu husi estilu ne’ebé sei sai Cobiana Djazz nian maka hasoru-malu husi José Carlos, foin-sa’e prasa nian, no Aliu Bari, ne’ebé mai husi povu ki’ik no kiak nia leet iha bairru hale’u Bisau, no nia hatene téknika muzikál tradisionál sira.

Vida no asaun klandestina[edita]

José Carlos Schwarz moris iha Bisau iha loron-6 fulan-Dezembru 1949, bei-oan husi aman husi mane-alemaun no feto-mandinga (etnia Giné nian) no bei-oan husi inan husi mane-pepél (etnia Giné nian) no feto kabuverdiana. Joven matenek, karismátiku ho don naturál atu sai lider, ne’ebé toman lee hakerek-na’in sira husi negritude frankófona no afro-amerikanu sira, autoridade koloniál portugeza dala ida haruka nia ba Lizboa atu halo propaganda ba polítika foun “Giné di’ak liu” ne’ebé Spínola hala’o hela (nia koko atu halo populasaun sira hili atu hakbesik ba autoridade koloniál sira, emvezde uza de’it represaun brutu), maibé ikusmai José Carlos dehan nia sei la partisipa iha asaun ne’e, liutiha nia hetan doutrinasaun iha metrópole husi foin-sa’e sira PAIGC nian iha-ne’ebá. PAIGC – Partido Africano para a Independência da Guiné e Cabo Verde – ne’e maka organizasaun ne’ebé Amílcar Cabral hahú be funu ba ukun-rasik an Giné-Bisau no Kabuverde nian. Bainhira José Carlos fila fali ba Bisau PAIGC nia frente klandestina rekruta nia atu serbisu hodi halo konxiensializasaun ba povu kona-ba independénsia. Parese Ali Bari rasik maka rekruta nia.

Ninia kantiga sira[edita]

La kleur autoridade koloniál sira haree ba sira-nia múzika nia mensajen no haree mós katak ema barak gosta, no tanba ne’e PIDE komesa hafuhu Cobiana Djazz nia membru sira. Sira-nia kantiga ida ne’ebé famozu liu iha otas ne’ebé sira kanta hasoru kolonializmu maka Ke ki mininu na tchora (1972), ho liafuan husi José Carlos, kona-ba bombardeamentu husi aviaun ba aldeia sira no atake husi komandus afrikanus ne’ebé organiza husi kolonialista sira.

Husi faze ida-ne’e iha mós kantiga Mindjeris di panu pretu (liafuan husi Armando Salvaterra, 1970), ne’ebé ko’alia kona-ba feen no inan sira ne’ebé lakon sira-nia la’en ka oan iha funu ba independénsia.

Kantiga Mininu di kriason (liafuan husi José Carlos, 1973) mosu iha kalan ida de’it nia laran, durante espetákulu ida, no uza estilu muzikál husi etnia-balanta sira-nia lisan, naran kusundê. Nia konta istória husi “labarik hakiak”, krioulu ida (tuir signifikadu liafuan ne’e nian iha Timór), ne’ebé hetan terus no susar de’it husi ema sira ne’ebé tuir loloos tenke tau matan ba nia, to’o nia halai no bá halibur ho gerrilleiru sira ne’ebé funu ba ukun-rasik an atu bele luta hasoru injustisa.

Membru sira ne’ebé importante liu iha Cobiana Djazz tenke tama ba tropa, autoridade sira iha tempu ne’ebá toman halo hanesan ne’e atu bele kontrola foin-sa’e ativista sira. José Carlos lee ho entuziazmu Frantz Fanon no Carlos Marighela, ema-Brazíl, no nia hanoin katak importante atu sai ativu liu iha luta hasoru interese koloniál sira. Nia bá kontra opiniaun diresaun PAIGC nian, no hamutuk ho nia belun sira, nia deside atu komesa frente gerrilla urbana nian iha kota Bisau rasik. Sira tau, ho jeitu ladún profisionál, bomba balu iha fatin oioin iha sidade laran. Lailais de’it autoridade sira deskobre, no nia, Ducko Castro Fernandes no Aliu Bari tama ba dadur. José Carlos hela iha kadeia husi loron-18 fulan-Maiu 1972 to’o loron-29 fulan-Abríl 1974, tempu kuaze hotu-hotu nia dadur iha izolamentu iha prizaun PIDE/DGS nian iha Bisau, no fulan tolu ho balun iha Ilha das Galinhas. Sira na’in-tolu hetan tortura aat oioin, no ne’e sai inspirasaun ba múzika Ora ke abri porta (1973), kona-ba oinsá maka ema-dadur sira sente fuan-taridu no ta’uk bainhira polísia atu lori nia ba sesaun interrogatóriu (litik) dala ida tan.

Mininu puntan (Liberdadi) (1974) ne’e kona-ba labarik ida ne’ebé husu ba nia aman saida maka liberdade, no nia aman mós la bele hatán tanba nia rasik la hatene.

Otas ukun-rasik an[edita]

Liutiha 25 de Abril, Cobiana Djazz nakfila ba grupu muzikál ofisiál iha nasaun foun Giné-Bisau. Sira kanta kona-ba buat oioin: hahi’i erói sira independénsia nian, dezafiu atu harii sira-nia nasaun foun, no duun boot sira ne’ebé, tanba sira maka ukun ona, haluha prinsípiu hirak ne’ebé uluk sira foti nu’udar importante iha tempu luta nia laran. Sira dedika kantiga balu ba emansipasaun feto nian no ba susar ne’ebé feto hasoru. Apili (1974) haktuir istória husi feto to’os-na’in ida, gerrilleiru ida nia feen iha tempu terus nian iha ai-laran, no depois nia la’en soe nia, bainhira independénsia to’o ona, tanba nia ema-boot ona no nia hakarak feto moderna husi sidade de’it.

Iha Estadu foin-independente José Carlos Schwarz kaer knaar ofisiál oioin iha área kultura nian. Iha 1976 nia bá Kuba, atu sai Makaer Negósius iha Embaixada Giné-Bisau nian iha rain ne’ebá. Nia mate iha asidente aviaun ida iha viajen ba Avana, iha loron-27 fulan-Maiu 1977, bainhira, besik atu tun ba rai, aviaun xoka hasoru ai-riin eletrisidade nian. Husi pasajeiru na’in-59 no tripulante na’in-sia iha sobrevivente ida de’it. Artista nia mate-isin lori ba Bisau atu hakoi. Iha nia rate hakerek nia testu ida: N na nega bedju (Ha’u sei la sai katuas). Ema ladún koñese nia iha li’ur, maibé nia sei nafatin ídolu nasionál ida iha Giné-Bisau.

Referénsia bibliográfika[edita]

Liafuan kantiga sira-nian iha dalen krioulu no informasaun barakliu iha testu ne’e ami hetan iha livru kapás tebetebes kona-ba artista ne’e:

AUGEL, Moema Parente (1997) – Ora di kanta tchiga – José Carlos Schwarz e o Cobiana Djazz. Bissau, Instituto Nacional de Estudos e Pesquisa.