Fósil

Fósil (husi lian Latin Klásiku fossilis, lit. ' ) mak kualkér restu prezervadu, impresaun, ka vestíjiu hosi buat ruma ne'ebé uluk moris hosi idade jeolójika pasadu. Ezemplu sira inklui ruin sira, koncha sira, exoskeleton sira, imprime fatuk nian hosi animál ka mikróbiu sira, objetu sira ne'ebé prezerva iha ámbar, fuuk, ai ne'ebé sai fatuk no restu sira DNA nian . Totalidade fósil sira nian koñesidu hanesan rejistu fósil nian . Maski rejistu fósil la kompletu, estudu barak hatudu ona katak iha informasaun sufisiente ne'ebé disponivel atu fó komprensaun di'ak kona-ba padraun diversifikasaun moris nian iha Rai. Aleinde ne'e, rejistu fósil bele prenxe lakuna sira iha ita-nia komprensaun kona-ba sekuénsia evolusaun iha rai, hanesan hatudu hosi deskoberta Tiktaalik iha ártiku Kanadá nian.
Paleontolojia no Paleontolojia inklui estudu kona-ba fósil sira: sira nia idade, métodu formasaun, no signifikadu evolusaun nian. Espesímen sira dalaruma konsidera hanesan fósil sira se sira iha tinan 10,000 liu. Fósil sira ne'ebé tuan liu maka tinan biliaun 3.48 to'o tinan biliaun 4.1. Observasaun iha sékulu XIX katak fósil balu asosiadu ho estratu fatuk balu lori ba rekoñesimentu hosi eskala tempu jeolójiku no idade relativu hosi fósil oioin. Dezenvolvimentu hosi tékniku sira datasaun radiométriku nian iha inísiu sékulu XX nian permite sientista sira atu sukat ho kuantitativu idade absoluta sira hosi fatuk sira no fósil sira ne'ebé sira simu.
Iha prosesu barak ne'ebé lori ba fosilizasaun, inklui permineralizasaun, fundisaun no molde sira, mineralizasaun autijéniku, substituisaun no rekristalizasaun, apresaun, karbonizasaun, no bioimurasaun.
Fósil sira iha medida oioin hosi mikrometru ida (1 μm) baktéria ba dinozauru no ai-hun sira, ho naruk metru barak no ho todan tonelada barak. Ida ne'ebé boot liu ne'ebé agora daudaun koñesidu maka Sequoia sp. ho medida 88 m (289 ft) iha naruk iha Coaldale, Nevada. Fósil ida normalmente prezerva de'it parte ida hosi organizmu mate, normalmente parte ne'ebé maka parsialmente mineralizadu durante moris, hanesan ruin no nehan sira hosi vertebradu sira, ka ezoeskeletu kitinozu ka kalkáriu hosi invertebradu sira . Fósil sira bele mós kompostu hosi marka sira ne'ebé husik hela hosi organizmu bainhira nia sei moris, hanesan animál nia rasta ka fezes ( koprolitu sira ). Tipu fósil sira-ne'e hanaran fósil trasu ka ichnofósil, la hanesan ho fósil isin nian . Fósil balu maka biokímiku no hanaran kimiofósil ka biosignatura sira .
Istória estudu nian
[edita]Halibur fósil sira hahú pelumenus iha inísiu istória ne'ebé rejista ona. Fósil sira ne'e rasik hanaran rejistu fósil. Rejistu fósil maka fonte ida hosi dadus dahuluk sira ne'ebé subjasente ba estudu evolusaun nian no kontinua sai relevante ba istória moris nian iha Rai . Paleontólogu sira ezamina rejistu fósil sira hodi komprende prosesu evolusaun no maneira oinsá espésie partikulár sira evolui ona.
Sivilizasaun antigu sira
[edita]
Fósil sira sai vizivel no komún iha maioria istória naturál, no nune'e interasaun ema nian ne'ebé dokumentadu ho sira hahú kedas iha istória ne'ebé rejista ona, ka antes liu.
Iha ezemplu barak hosi katana fatuk Paleolítiku nian iha Europa, ho ekinoderma fósil sira ne'ebé tau loloos iha liman-fuan, ne'ebé hahú hosi Homo heidelbergensis no Neandertal sira .[1] Povu antigu sira-ne'e mós fura kuak sira iha sentru hosi kulit fósil redonda sira-ne'e, aparentemente uza sira hanesan kontas ba kolár sira.
Ema Ejitu antigu sira halibur fósil sira hosi espésie sira ne'ebé hanesan ruin hosi espésie modernu sira ne'ebé sira adora. Maromak Set asosiadu ho hipopótamu, tanba ne'e ruin fosilizadu sira hosi espésie sira ne'ebé hanesan hipopótamu rai iha divindade ne'e nia templu sira.[2] Kaska fósil ho raiu lima hosi ursu tasi nian asosiadu ho divindade Sopdu, Fitun Dadeer nian, ekivalente ba Vénus iha mitolojia Roma nian.[1]
Fósil sira parese kontribui diretamente ba mitolojia sivilizasaun barak nian, inklui Gregu antigu sira. Adrienne Mayor sujere katak Ulun-ruin Protoceratops nian inspira lejenda sira kona-ba griffin ; hipóteze ida-ne'e hetan kontestasaun hosi paleontólogu sira hanesan Mark P. Witton no Richard Hing.
Matenek-na'in gregu ida tuirmai, Aristóteles, ikusmai realiza katak fósil konxa sira hosi fatuk sira hanesan ho sira ne'ebé hetan iha tasi-ibun, ne'ebé indika katak fósil sira-ne'e uluk hanesan animál moris sira. Antes ne'e nia esplika ona sira iha termu sira exalasaun vaporoza nian, ne'ebé maka polímata Pérsia Avicenna modifika ba teoria kona-ba fluidu sira ne'ebé maka halo fatuk ( succus lapidificatus ). Rekoñesimentu ba koncha tasi nian fósil sira hanesan orijen iha tasi harii iha sékulu 14 hosi Alberto de Saxonia, no aseita iha forma ruma hosi maioria naturalista sira iha sékulu 16.
Naturalista Romanu Plinio Katuas hakerek kona-ba " fatuk iha nanál ", ne'ebé nia hanaran glossopetra . Ne'e maka tubaraun nia fósil nehan, ne'ebé kultura klásiku balu hanoin katak hanesan ema ka samea nia nanál.[3] Nia mós hakerek kona-ba dikur sira Ammon nian, ne'ebé maka ammonites fósil sira, ne'ebé maka grupu polvo-primu sira ne'ebé iha koncha ikusmai hetan nia naran modernu. Plinio mós halo referénsia ida ne'ebé koñesidu uluk ba toadstones, ne'ebé hanoin to'o sékulu 18 hanesan ai-moruk májiku ida ba venenu ne'ebé mai hosi samea nia ulun, maibé ne'ebé maka nehan fósil hosi Lepidotes, ikan ida ho fulun raiu Kretáseu nian .[4]
Suku sira Planísie nian iha Amérika Norte hanoin katak iha fósil sira ne'ebé asosiadu hanesan, hanesan fósil pterosauru barak ne'ebé intaktu ne'ebé espozitu naturalmente iha rejiaun, ho sira nia mitolojia rasik kona-ba manu-trovoada .
Laiha ligasaun mitolójika direta hanesan ne'e ne'ebé koñesidu hosi Áfrika pré-istóriku, maibé iha evidénsia konsideravel hosi suku sira iha ne'ebá ne'ebé ke'e no muda fósil sira ba fatin serimónia sira, aparentemente trata sira ho reverénsia ruma.[5]
Iha Japaun, tubaraun nia fósil nehan sira asosiadu ho tengu mítiku, ne'ebé hanoin katak hanesan kriatura nia kukun ne'ebé maka'as hanesan navalha, ne'ebé maka dokumenta iha tempu balun hafoin sékulu VIII AD.[3]
Iha Xina medievál, ruin fósil sira hosi mamíferu antigu sira inklui Homo erectus dala barak ema hanoin sala ho "ruin dragão nian " no uza hanesan ai-moruk no afrodisíaku . Aleinde ne'e, ruin fósil sira-ne'e balun halibur hanesan "arte" hosi matenek-na'in sira, ne'ebé husik hela eskrita sira iha artefaktu oioin, hodi indika tempu ne'ebé sira aumenta ba kolesaun ida. Ezemplu di'ak ida maka matenek-na'in famozu Huang Tingjian hosi dinastia Song durante sékulu XI, ne'ebé rai fósil koncha tasi nian espesífiku ida ho nia poema rasik ne'ebé grava iha leten. Iha nia Dream Pool Essays ne'ebé publika iha tinan 1088, matenek-na'in-ofisiál xinés dinastia Song nian , Shen Kuo, halo hipoteze katak fósil tasi nian ne'ebé hetan iha estratu jeolójiku foho nian ne'ebé lokaliza iha kilómetru atus resin hosi Oseanu Pasífiku maka evidénsia katak tasi-ibun pré-istóriku ida eziste ona iha ne'ebá no muda ona iha tempu sékulu barak nia laran . Ninia observasaun ba bambu petrifikadu iha zona klimátika norte maran ne'ebé agora hanaran Yan'an, provínsia Shaanxi, Xina, lori nia atu avansa ideia sira uluk nian kona-ba mudansa klimátika graduál tanba bambu ne'ebé moris naturalmente iha área klimátika ne'ebé udan liu.[6][7]
Iha Kristaun medievál, kriatura tasi nian ne'ebé fosilizadu iha foho-lolon sira haree hanesan prova hosi diluviu bíbliku hosi Noé nia Arka . Hafoin observa ezisténsia koncha tasi nian iha foho sira, filozofu Gregu antigu Xenophanes (c. 570 – 478 molok Kristu) halo espekulasaun katak mundu uluk hetan inundasaun iha inundasaun boot ida ne'ebé hakoi kriatura moris sira iha rai-henek ne'ebé maran.[8]
Husi sékulu XIII to'o ohin loron, matenek-na'in sira hatudu katak kabun-been fósil sira hosi Deinotherium giganteum, ne'ebé hetan iha Kreta no Grésia, bele interpreta hanesan kabun-been sira hosi Cyclopes hosi mitolojia Gregu nian, no karik hanesan orijen hosi mitu Gregu ne'ebá.[9][10] Sira nia kakutak parese iha matan-kuak ida de'it iha oin, hanesan ho sira nia primu elefante modernu sira, maski tuir loloos ida-ne'e maka abertura ba sira nia isin.
Iha mitolojia nórdiku, echinoderm nia kulit sira (botaun redonda ho parte lima ne'ebé restu hosi ursu tasi nian) asosiadu ho maromak Thor, la'ós de'it inkorpora iha fatuk-tarutu sira, reprezentasaun sira hosi martelu Thor nian no krús sira ho forma martelu tuirmai bainhira adota kristaun, maibé mós rai iha uma sira hodi proteje Thor sira.
Hirak-ne'e sai hanesan bibi-atan nia koroa sira hosi folklore inglés nian, ne'ebé uza ba dekorasaun no hanesan sorte di'ak nian, ne'ebé tau iha uma no igreja sira nia odamatan.[11] Iha Suffolk, espésie ida ne'ebé diferente uza hanesan enkantu sorte nian hosi padeiru sira, ne'ebé refere ba sira hanesan paun fada nian, asosia sira ho paun ho forma hanesan ne'ebé sira tunu.[12]

Iha tinan 1666, Nicholas Steno ezamina tubaraun ida, no halo asosiasaun hosi nia nehan sira ho "fatuk lian nian" hosi mitolojia antigu Grego-Romanu, hodi konklui katak sira-ne'e la'ós lian hosi samea venenozu sira, maibé nehan hosi espésie tubaraun nian ne'ebé maka mate kleur ona.[3]
Robert Hooke (1635–1703) inklui mikrografia sira hosi fósil sira iha nia Micrographia no nia maka entre ema dahuluk sira ne'ebé observa foram fósil sira nian. Ninia observasaun sira kona-ba fósil sira, ne'ebé nia hatete hanesan restu petrifikadu sira hosi kriatura sira ne'ebé balun la eziste ona, publika ona póstumu iha tinan 1705.
William Smith (1769–1839), enjeñeiru kanál Inglés ida, observa katak fatuk sira ho idade oioin (bazeia ba lei superpozisaun nian ) prezerva montajen oioin hosi fósil sira, no katak montajen sira-ne'e tuituir malu iha orden regulár no determinavel. Nia observa katak fatuk sira hosi fatin dook sira bele iha korelasaun bazeia ba fósil sira ne'ebé sira iha. Nia hanaran ida-ne'e nu'udar prinsípiu susesaun faunál nian . Prinsípiu ida-ne'e sai hanesan Darwin nia evidénsia prinsipál ida katak evolusaun biolójiku maka real.
Georges Cuvier mai atu fiar katak maioria se la'ós hotu-hotu fósil animál sira ne'ebé nia ezamina maka restu sira hosi espésie estintu sira. Ida-ne'e lori Cuvier sai hanesan proponente ativu ida ba eskola pensamentu jeolójiku ne'ebé hanaran katastrofismu . Besik atu remata nia artigu 1796 nian kona-ba elefante moris no fósil sira nia hatete:
Interese iha fósil sira, no jeolojia jeralmente liu, habelar durante inísiu sékulu XIX. Iha Inglaterra, Mary Anning nia deskoberta sira kona-ba fósil sira, inklui iktiosauru kompletu dahuluk no eskeletu plesiosauru kompletu, hamosu interese públiku no akadémiku sira.
Linnaeus no Darwin
[edita]Naturalista sira uluk komprende ho di'ak semellansa no diferensa sira hosi espésie moris sira ne'ebé lori Linnaeus atu dezenvolve sistema klasifikasaun ierárkiku ida ne'ebé maka uza nafatin to'o ohin loron. Darwin ho nia kontemporáneu sira liga uluk estrutura ierárkika ai-hun moris nian ho rejistu fósil ne'ebé maka iha tempu ne'ebá ne'ebé maka menus tebes. Darwin deskreve ho elojénsia prosesu ida hosi desendensia ho modifikasaun, ka evolusaun, iha ne'ebé maka organizmu sira adapta ba presaun ambientál naturál no mudansa sira, ka sira mate.
Bainhira Darwin hakerek Kona-ba Orijen Espésie sira-nian liuhosi Meius Selesaun Naturál, ka Prezervasaun Rasa Favorizadu sira-nian iha Luta ba Moris, fósil animál sira ne'ebé tuan liu maka sira hosi Períodu Kámbriku, ne'ebé agora koñesidu maizumenus iha tinan 540 tinan millaun ida. Nia preokupa ho auzénsia hosi fósil tuan sira tanba implikasaun sira iha validade hosi nia teoria sira, maibé nia espresa esperansa katak fósil sira hanesan ne'e sei hetan, hodi nota katak: "parte ki'ik ida de'it hosi mundu maka hatene ho ezatidaun." Darwin mós hanoin kona-ba aparénsia derepente hosi grupu barak (ezemplu, phyla ) iha estratu fosilíferu Kámbriku ne'ebé tuan liu ne'ebé koñesidu.
Depois Darwin
[edita]Desde Darwin nia tempu, rejistu fósil sira habelar ba entre 2.3 no 3.5 tinan biliaun. Maioria hosi fósil Prekámbriku sira-ne'e maka baktéria mikroskópiku ka mikrofósil . Maibé, fósil makroskópiku sira agora koñesidu hosi Proterozoiku nia rohan. Biota Ediacara (ne'ebé mós hanaran biota Vendian) ne'ebé data hosi tinan 575 tinan millaun liubá koletivamente konstitui montajen ida ne'ebé riku no oioin hosi eukariota multiselulár sira uluk nian.
Rejistu fósil no susesaun faunál forma baze ba siénsia bioestratigrafia ka determina idade fatuk sira nian bazeia ba fósil sira ne'ebé maka inkorporadu. Ba tinan 150 dahuluk jeolojia nian, bioestratigrafia no superpozisaun maka meius úniku atu determina idade relativu fatuk sira-nian. Eskala tempu jeolójiku dezenvolve bazeia ba idade relativu sira hosi estratu fatuk nian ne'ebé determina hosi paleontólogu no estratígrafu sira uluk nian.
Desde tinan dahuluk sira sékulu XX nian, métodu sira datasaun absoluta nian, hanesan datasaun radiométriku (inklui potássiu/argón, argón/argón, série urániu, no, ba fósil sira ne'ebé foin lalais, datasaun radiokarbonu ) uza ona atu verifika idade relativu sira ne'ebé hetan hosi fósil sira no atu fornese idade absoluta sira ba fósil barak. Datasaun radiométriku hatudu katak estromatólitu sira ne'ebé koñesidu uluk liu maka liu 3.4 tinan biliaun ida.
Referensia
[edita]- 1 2 "Prehistoric Fossil Collectors". Asesu iha 16 Fevereiru 2019.
- ↑ "Ancient Egyptians Collected Fossils". 5 Setembru 2016. Asesu iha 9 Fevereiru 2019.
- 1 2 3 "Cartilaginous fish". Asesu iha 16 Fevereiru 2019. Archived 30 Jullu 2017 at the Wayback Machine
- ↑ "References to fossils by Pliny the Elder". Asesu iha 16 Fevereiru 2019. Archived 2 Janeiru 2019 at the Wayback Machine
- ↑ Helm, Charles. "How we know that ancient African people valued fossils and rocks". Asesu iha 9 Fevereiru 2019.
- ↑ Erro de citação: Etiqueta
<ref>inválida; não foi fornecido texto para as "refs" nomeadas "nj" - ↑ Rafferty, John P. (2012). Geological Sciences; Geology: Landforms, Minerals, and Rocks. New York: Britannica Educational Publishing, p. 6. ISBN 9781615305445
- ↑ Rafferty, John P. (2012). Geological Sciences; Geology: Landforms, Minerals, and Rocks. New York: Britannica Educational Publishing, pp. 5–6. ISBN 9781615305445.
- ↑ "Cyclops Myth Spurred by 'One-Eyed' Fossils?". 5 Fevereiru 2003. Asesu iha 16 Fevereiru 2019.
- ↑ "8 Types of Imaginary Creatures "Discovered" In Fossils". 19 Maiu 2015. Asesu iha 16 Fevereiru 2019.
- ↑ "Folklore of Fossil Echinoderms". 4 Abríl 2017. Asesu iha 16 Fevereiru 2019.
- ↑ "Archaeological Echinoderm! Fairy Loaves & Thunderstones!". 12 Janeiru 2009. Asesu iha 16 Fevereiru 2019.